3. Ukrainas sabiedrības viedoklis: neapmierināts ar pašreizējiem apstākļiem, meklējot krīzes beigas
Pew Research Center intervēja visos Ukrainas reģionos, izņemot Luhans’k, Donets’k un Krimu, drošības situācijas dēļ uz vietas.1Aptauja pārstāv aptuveni 80% Ukrainas iedzīvotāju. Kamēr Luhanska un Doņecka ir populāri apgabali austrumu reģionā, apsekojums joprojām aptver ievērojamu daļu austrumu, un tas bija paredzēts, lai ļautu analizēt reģionālo atšķirību attieksmē.
Kopumā ukraiņi, kas dzīvo ārpus Donbasas reģiona un Krimas, joprojām ir ļoti neapmierināti ar savas valsts ekonomiku. Viņi arī arvien kritiskāk vērtē savas valsts valdību un saskata nelielu progresu konfrontācijā austrumos. Un, lai gan daudzi ukraiņi - īpaši tie, kas atrodas austrumos - vēlētos sarunu ceļā panākt konflikta ar nemierniekiem un Krieviju miermīlīgu izbeigšanu, nedaudzi vēlas, lai strīdīgie apgabali atdalītos, un lielākā daļa labprātāk turpina tuvināties Rietumu valstīm, nevis ar Krievija.
Neapmierinātība ar ekonomiku un valdību
Vairāk nekā deviņi no desmit ukraiņiem domā, ka viņu valsts ekonomiskā situācija ir slikta (94%), tostarp 66% uzskata, ka tā irļotislikti. Līdzīgi procenti 2014. gadā ekonomikai deva negatīvus vērtējumus.
Papildus neapmierinātībai ar ekonomiskajiem apstākļiem ukraiņi pauž nelielu ticību dažām savas valsts galvenajām institūcijām. Sabiedrība īpaši kritiski vērtē viņu tiesu sistēmu. Tikai 11% apgalvo, ka tiesu sistēmai ir laba ietekme uz viņu tautu. Aptuveni trīs ceturtdaļas (76%) uzskata, ka tā ietekme ir slikta, tostarp 45% uzskata, ka tā irļotislikti.
Tikai aptuveni trešdaļa (32%) domā, ka Kijevas valdība labi ietekmē tautu. Gandrīz seši no desmit (59%) apgalvo, ka centrālajai valdībai ir negatīva ietekme. Pēdējo 12 mēnešu laikā Kijevas pozitīvie viedokļi ir samazinājušies par 15 procentpunktiem.
Valsts medijiem klājas daudz labāk, vairākums (57%) apgalvo, ka tiem ir laba ietekme uz valsti. Un ukraiņi visaugstāk vērtē militāros spēkus (72%). Austrumukrainieši ārpus Donbasas reģiona ir nedaudz mazāk apmierināti ar militārpersonām nekā tie, kas atrodas rietumos. Neskatoties uz to, vairākums abos reģionos bruņotajiem spēkiem sniedz pozitīvas atsauksmes (63% laba ietekme austrumos un 79% rietumos).
Ukraiņi gan savam prezidentam, gan premjerministram piešķir negatīvas atzīmes. Vairums cilvēku nepiekrīt prezidenta Petro Porošenko darba rezultātiem (43%), bet tikai trešā daļa tos apstiprina. Vairākums (60%) ir neapmierināti ar to, kā premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks rīkojas ar savu darbu. Apmēram puse vai vairāk ukraiņu austrumu Porošenko (49%) un Jaceņuks (66%) sniedz negatīvas atsauksmes. Arī rietumu ukraiņi Jaceņukam piešķir sliktas atzīmes (55%), taču Porošenko ir vienoti (39% apstiprina, 39% nepiekrīt).
Runājot par konkrētām politikas jomām, ukraiņi noraida Porošenko iekšējo un starptautisko lietu kārtošanu. Vairākums apgalvo, ka viņš slikti darbojas ekonomikas (62% to nepiekrīt), korupcijas valstī (61%), attiecību ar Krieviju (57%) un konflikta Ukrainas austrumos (57%) jautājumos. Šajos jautājumos austrumi un rietumi ir vienisprātis - vairāk nekā puse abos reģionos saka, ka Porošenko slikti tiek galā ar visiem šiem sava darba aspektiem.
Viena spožā vieta Porošenko ir Eiropas Savienība. Aptuveni puse ukraiņu (52%) piekrīt viņa attieksmei pret rietumu organizāciju, un tikai 33% to nepiekrīt.
Porošenko ir turpinājis panākt Ukrainas dalību ES, kā arī mēģinājis pārliecināt ES valstis sniegt militāru palīdzību. Ukraiņi, šķiet, apstiprina šos centienus, lai gan atbalsts šajā jautājumā ir lielāks rietumos (58%) nekā austrumos (46%).
Arī Kijevas valdība saņem negatīvas atzīmes par pilsonisko brīvību sasniegumiem. Ukraiņu vairākums (55%) uzskata, ka viņu nacionālā valdība neievēro tās iedzīvotāju personiskās brīvības. Aptuveni trešdaļa (32%) domā, ka Kijeva aizsargā savu pilsoņu tiesības.
Kā tas bija taisnība 2014. gadā, austrumu ukraiņi pret savu nacionālo valdību izturas negatīvāk nekā rietumos esošie. Tomēr rietumu ukraiņi pēdējo 12 mēnešu laikā ir kļuvuši arvien kritiskāki pret Kijevu. Vairāk nekā puse (54%) rietumos tagad apgalvo, ka valsts valdībai ir slikta ietekme uz valsti. 2014. gadā tikai 28% rietumu ukraiņu Kijevā sniedza negatīvas atsauksmes, un 60% bija apmierināti ar tās sniegumu.
Ukraiņi redz maz progresa, vaino konfliktu Krievijā
Tikai nedaudzi ukraiņi, kas dzīvo ārpus Donbasas un Krimas, domā, ka militāristi gūst panākumus kampaņā pret separātistiem austrumos (23%). Lielākā daļa apgalvo, ka lietas ir aptuveni tādas pašas kā bijušas (40%) vai ka militāristi faktiski zaudē pozīcijas (21%). Austrumu ukraiņi apgabalos ārpus Donbasas nedaudz biežāk nekā rietumos esošie apgalvo, ka militāristi zaudē nemierniekiem (25% austrumos pret 18% rietumos). Šie iespaidi var būt saistīti ar šī gada februārī parakstītā miera līguma sekām. Tas noveda pie trausla uguns pārtraukšanas, kas vairākkārt ir pārtraukta ar vardarbīgiem pārkāpumiem.
Kopumā daudzi ukraiņi saka, ka Krievija ir vainīga vardarbībā Ukrainas austrumos (45%). Tikai nedaudzi domā, ka atbildīgi ir separātisti (9%), Ukrainas valdība (8%) vai Rietumu valstis (6%), lai gan daudzi nosauc vairāk nekā vienu no šīm grupām (28%). Rietumu ukraiņi daudz biežāk apgalvo, ka Krievija ir vienīgā vaininiece (56%), savukārt austrumu iedzīvotāji problēmu uzskata par sarežģītāku. Trešdaļa ukraiņu austrumos domā, ka galvenokārt vainojama Krievija, bet 36% vainīgi vairāk nekā vienā no grupām.
Aptuveni puse ukraiņu (47%) uzskata, ka Krievija ir liels militārs drauds citām kaimiņvalstīm. Vēl 34% uzskata, ka bijusī aukstā kara vara ir neliels drauds. Rietumukraiņus daudz vairāk uztrauc Krievijas teritoriālās ambīcijas (61% lielākais drauds) nekā austrumos (30%).
Rietumu valstu atbalstīšana, reaģējot uz krīzi
Lai palīdzētu viņiem krīzes laikā, vairāk nekā puse ukraiņu ārpus Luhanska, Doņeckas un Krimas vēlas lielāku palīdzību no rietumu valstīm, jo īpaši ekonomisko palīdzību. Aptuveni septiņi no desmit (71%) atbalsta ekonomiskās palīdzības saņemšanu no rietumu valstīm. Turklāt divas trešdaļas ukraiņu vēlas pievienoties ES. Ukraiņi vilcinās vai nu saņemt militāros ieročus no NATO (54% atbalsts), vai pievienoties aliansei (53%).
Arī NATO un militārās palīdzības tēmas reģionālā ziņā šķeļ vairāk nekā ekonomiskā palīdzība vai ES. Vismaz puse gan rietumos, gan austrumos atbalsta ekonomiskās palīdzības saņemšanu un pievienošanos ES. Runājot par iestāšanos NATO, 68% valsts rietumos to atbalsta, salīdzinot ar tikai 34% no austrumos dzīvojošajiem ārpus Donbasas. Līdzīgi 66% rietumos vēlas, lai NATO sūta ieročus Ukrainas valdībai, bet tikai 38% no austrumu valstu piekrīt.
Neatkarīgi no viedokļa par ES vai NATO, lielākā daļa ukraiņu (72%) iebilst pret pievienošanos Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai ar Krieviju. Tas ietver 82% rietumu ukraiņu un 61% austrumu ukraiņu, kas dzīvo ārpus Donbasas. Tāpat gandrīz divas trešdaļas ukraiņu (65%) atbalsta Rietumvalstu sankciju palielināšanu pret Krieviju. Tikai 13% apgalvo, ka viņiem vajadzētu palikt tādā pašā līmenī kā tagad, un tikai 12% apgalvo, ka tie būtu jāsamazina. Trīs ceturtdaļas ukraiņu rietumu atbalsta Krievijas ekonomisko sodu satricināšanu, savukārt 52% austrumos piekrīt.
Cerība uz mierīgu galu, bet maz atbalsta Donbasa neatkarību
Tāpat kā 2014. gadā, vairums ukraiņu, kas dzīvo ārpus Donbasas un Krimas, domā, ka principā Ukrainai vajadzētu palikt vienotai valstij (85%), nevis ļaut reģioniem atdalīties (10%). Gan rietumu ukraiņi (91%), gan austrumu iedzīvotāji (77%) turpina atbalstīt vienotību.
Līdzīgi lielākā daļa ukraiņu dod priekšroku tam, ka Luhansks un Doņecks paliek Ukrainas sastāvā - vai nu ar tādiem pašiem noteikumiem kā valsts valdībai kā pirms krīzes (51%), vai ar lielāku reģionālo autonomiju (33%). Rietumukrainieši vairāk atbalsta pirmskrīzes status quo (61%), nekā piešķir Donbasam lielāku lēmumu pieņemšanas pilnvaras (27%). Austrumukrainieši ārpus Donbasas ir sadalīti - 41% atbalsta lielāku autonomiju, savukārt 37% dod priekšroku izmaiņām. Pie konflikta robežas dzīvojošie ukraiņi - Harkovas, Dņepropetrova un Zaporožžas apgabali - atbalsta (45%) nekā citi austrumnieki (36%), piešķirot lielāku varu Donbasas reģionam. Tomēr maz ukraiņu austrumos vai rietumos tomēr vēlas, lai Luhans’k un Donets’k kļūtu par neatkarīgām valstīm vai Krievijas daļu.
Lai izbeigtu krīzi, daudzi ukraiņi (47%) dod priekšroku izlīgumam ar separātistiem un Krieviju. Aptuveni ceturtā daļa (23%) uzskata, ka vislabākā pieeja ir militārā spēka izmantošana cīņai pret nemierniekiem. Ukraiņi no valsts rietumiem vairāk atbalsta militāro darbību nekā austrumu iedzīvotāji (31% rietumos pret 13% austrumos). Tomēr katrā reģionā vairākums vai vairāk apgalvo, ka vislabākās ir sarunas (40% rietumos un 56% austrumos). Ukrainas iedzīvotāji, kas dzīvo pierobežas apgabalos, visvairāk atbalsta sarunas par konflikta izbeigšanu (65%).
Ukraina izskatās uz rietumiem
Krīze Austrumukrainā turpina ietekmēt ukraiņu viedokli par pasaules lielvarām. Līdzīgi kā 2014. gadā, ukraiņiem ārpus Donbasas un Krimas ir pozitīvāks viedoklis par Rietumu valstīm nekā par Krieviju, lai gan pastāv dziļas reģionālās atšķirības. Kopumā ukraiņu vairākumam ir labvēlīgs viedoklis par Vāciju, ES, ASV un NATO. Neskatoties uz to, ukraiņi rietumos Vācijai, ES un ASV piešķir pozitīvākus vērtējumus nekā tie, kas atrodas austrumos. Abi reģioni ir vēl dziļāk sadalīti NATO (69% labvēlīgi rietumos salīdzinājumā ar 43% austrumos). Savukārt Krievija iegūst negatīvus ukraiņu vērtējumus gan rietumos (81% nelabvēlīgi), gan austrumos (61%).
Aptuveni puse vai vairāk ukraiņu pauž pārliecību, ka Vācijas kanclere Angela Merkele (56%) un ASV prezidents Baraks Obama (51%) rīkojas pareizi pasaules lietās. Tomēr rietumu un austrumu Ukraina nepiekrīt šiem diviem līderiem. Vairākums rietumos pauž pārliecību gan par Merkeli, gan Obamu, bet mazāk nekā puse austrumos ārpus Donbasas saka to pašu par abiem. Viena persona, kurai piekrīt gan rietumu, gan austrumu ukraiņi, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins - 10% ukraiņu pauž viņam uzticību un 84% to nedara.
Tāpat lielākā daļa ukraiņu (78%) uzskata, ka Krievijas valdība neievēro savu pilsoņu personiskās brīvības. Tikai 12% apgalvo, ka Maskava patiešām aizsargā pilsoniskās brīvības. Starp austrumu un rietumu ukraiņiem šajā jautājumā ir mazāk domstarpību.
Turklāt 47% ukraiņu uzskata, ka Padomju Savienības likvidēšana viņu valstij ir bijusi laba lieta. Apmēram trešdaļa (34%) saka, ka tā ir bijusi slikta lieta. Šajā aspektā austrumu un rietumu ukraiņi nepiekrīt. Lielākā daļa no rietumos dzīvojošajiem apgalvo, ka PSRS beigas Ukrainai bija labvēlīgas (61%), savukārt daudzi austrumos dzīvojošie apgalvo, ka tā bija slikta (45%).
Neskatoties uz zināmu nostalģiju pēc Padomju Savienības, negatīva attieksme pret Krieviju šodien dominē ukraiņu nākotnes skatījumā. Gandrīz seši no desmit (57%) uzskata, ka Ukrainai ir svarīgāk ciešas saites ar ES, nevis ar Krieviju (11%). Aptuveni divi no desmit (22%) domā, ka gan ES, gan Krievija Ukrainai ir vienlīdz svarīgas. Lielākā daļa rietumu ukraiņu (72%) izvēlas ES, nevis Krieviju. Daudzi Austrumukrainas iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus Donbasas (39%), izvēlas to pašu, lai gan trīs no desmit dod priekšroku ciešai saiknei ar abiem. Tikai 18% no austrumos dzīvojošajiem saka, ka ciešākas saites ar Krieviju ir svarīgākas.
Jaunie ukraiņi, vecumā no 18 līdz 29 gadiem, vispozitīvāk izturas pret rietumu valstīm un organizācijām. Gandrīz astoņi no desmit jauniešiem pozitīvi vērtē ES (80% labvēlīgi) un ASV (79%), salīdzinot ar mazāk nekā septiņiem desmit cilvēkiem vecumā no 50 gadiem (66% ES, 62%) ASV). Jaunāki ukraiņi arī daudz vairāk atbalsta ciešākas saites ar ES (67%) nekā viņu vecāka gadagājuma cilvēki (51%). Tikmēr, neraugoties uz tikpat negatīviem Krievijas viedokļiem jauniešu un vecāku vidū, ukraiņi vecumā no 50 gadiem un vecākiem pauž daudz lielāku mīlestību pret Padomju Savienību (47% slikti, ka tā izšķīda) nekā jaunāki ukraiņi (18%), kuri dzimuši aptuveni Padomju Savienības krišana vai dažus gadus pēc tam.
