Daudzās valstīs cilvēki pret COVID-19 izturas negatīvi pret ekonomiku nekā lielās lejupslīdes laikā
Globālā attieksme pret ekonomikas stāvokli koronavīrusa uzliesmojuma laikā dažās valstīs ir negatīvāka nekā lielās lejupslīdes laikā, liecina Pew Research Center aptaujas, kas veiktas 10 valstīs abu krīžu laikā. Bet cilvēki arī ir optimistiskāki par atgriešanās iespējām nekā pēc finanšu sabrukuma pirms vairāk nekā desmit gadiem.
Aprīlī Starptautiskais Valūtas fonds paredzēja, ka koronavīrusa uzliesmojuma izraisītā ekonomikas lejupslīde būs daudz nopietnāka nekā Lielā lejupslīde. Paredzams, ka globālais iekšzemes kopprodukts 2020. gadā saruks par 4,9%, šīs lejupslīdes lielums pārsniedz pirms 11 gadiem, kad globālā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 0,1%.
Šajā analīzē tiek salīdzināta ekonomiskā attieksme koronavīrusa uzliesmojuma laikā ar lielās recesijas sākuma stāvokli. Tajā izmantoti dati no Pew Research Center 2020. gada vasaras globālās attieksmes aptaujas, kas no 10 416 respondentiem tika veikts 10 valstīs no 2020. gada 10. jūnija līdz 3. augustam. Ziņā ir iekļauti arī Centra 2007., 2008., 2009. un 2019. gada globālās attieksmes pētījumu dati.
Šeit ir jautājumi, kas izmantoti šajā ziņojumā, kā arī atbildes un tā metodika.
10 valstīs, kas tika aptaujāti gan 2020., gan 2008. vai 2009. gadā, 80% mediāna tagad saka, ka viņu valsts ekonomikai klājas slikti, salīdzinot ar 72% mediānu, kas to pašu teica 2008. – 2009. Tomēr dažādās valstīs ir ievērojamas atšķirības.
Četrās valstīs - Austrālijā, Spānijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē - tagad ievērojami vairāk ekonomiskā situācija ir viņu valstīsliktinekā pēdējā recesijas laikā. Piemēram, Austrālijā ekonomiskā attieksme 2020. gadā ir vairāk nekā divas reizes negatīva nekā 2008. gadā.
Turpretī dienvidkorejiešus un amerikāņus viņu valstu ekonomiskā situācija tagad mazāk attur no 2008. gada, kaut arī ar mazāku starpību.
Kanādā, Vācijā, Japānā un Francijā akcijas, kas savu valstu ekonomikai piešķīra zemas atzīmes 2020. gadā, ir aptuveni tādas pašas kā tās, kuras 2008. gadā novērtēja negatīvi.
Daudzās valstīs pozitīva attieksme pret ekonomiku pēc koronavīrusa uzbrukuma samazinājās straujāk nekā lielās recesijas laikā
Deviņās valstīs, par kurām Pew Research Center rīcībā ir aptaujas dati par 2007., 2008. vai 2009., 2019. un 2020. gadu, pozitīvs nacionālo ekonomiku vērtējums laika posmā no 2007. līdz 2008. – 2009. Gadam samazinājās par vidēji 15 procentu punktiem. Laikā no 2019. līdz 2020. gadam vidējais kritums palielinājās līdz 27 punktiem.
Piecās valstīs ekonomisko apstākļu pozitīvu novērtējumu lejupslīde koronavīrusa uzliesmojuma laikā pārspēja laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam novēroto samazinājumu. Vācijā, Dienvidkorejā, Japānā, Itālijā un Francijā valsts ekonomikas novērtējums pašreizējās ekonomikas lejupslīdes laikā kritās vairāk nekā Lielajā lejupslīdē. Dažās no šīm valstīm laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam novērotais kritums bija ilgākas ekonomiskās attieksmes samazināšanās sākums, jo daudzas no valstīm skāra Eiropas parādu krīze. Piemēram, Vācijā bija vērojams samērā neliels to akciju kritums, kas pozitīvi vērtēja valsts ekonomiskos rādītājus laika posmā no 2007. līdz 2008. gadam, bet 2009. gadā šī daļa kritās līdz visu laiku zemākajam līmenim - tikai 28%.
Turpretī Lielbritānijas uzskatu kritums par viņu ekonomiku laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam bija straujāks nekā no 2019. līdz 2020. gadam par 10 procentpunktiem, un arī tur vērtējumi pieauga arvien negatīvāk gados pēc 2008. gada.
Trīs valstīs - ASV, Kanādā un Spānijā - pašreizējā ekonomiskās attieksmes lejupslīde atspoguļoja lielās lejupslīdes laikā novēroto. Tomēr Spānijā ekonomiskā attieksme turpināja pasliktināties arī pēc 2008. gada, jo valsti arvien vairāk ietekmēja ekonomikas krīze, ko izraisīja parādu krīze.
Daudzās valstīs optimisms par ekonomikas atveseļošanos tagad ir plašāks nekā finanšu krīzes laikā
Kopumā sabiedrība 2020. gadā ir daudz optimistiskāka par to, kā nākamo 12 mēnešu laikā viņu valsts ekonomika uzlabojas, nekā tas bija 2008. gadā.
Ekonomikas optimisms visvairāk ir uzlabojies Spānijā, kur 48% apgalvo, ka nākamajā gadā apstākļi uzlabojas, salīdzinot ar tikai 18% 2008. gadā. Septiņās no astoņām abos gados aptaujātajām valstīm ekonomiskais optimisms pieauga. Bet mazāka daļa cilvēku Dienvidkorejā, kas bija agrīnā pandēmijas epicentrs, saka, ka viņi cer, ka ekonomiskie apstākļi tagad uzlabosies, nekā tas notika 2008. gadā.
Šīs attieksmes atšķirības ir diezgan atbilstošas ekspertu prognozēm par atveseļošanos. SVF lēsa, ka 2020. gada jūnijā pasaules ekonomika atjaunosies no 2020. gadam paredzētā 4,9% sarukuma, un tiek lēsts, ka globālais IKP pieaugs par 5,4% - pilnībā nesamaksājot 2020. gadam paredzētos zaudējumus, bet atgūstoties vienmērīgā klipā. Turpretī 2008. gada aprīlī, tieši pirms 2008. gada apsekojuma, viņi gaidīja, ka pasaules ekonomika līdz 2009. gadam nonāks recesijā.
Piezīme. Šeit ir jautājumi, kas izmantoti šajā ziņojumā, kā arī atbildes un tā metodika.
