Globālie skati uz Kastro un Kubu
autors Ričards C. Auksjē, pētniecības asistents, Pew pētījumu centrs
Fidels Kastro beidz savu ilgo Kubas prezidenta amatu ar starptautisku viedokli, kas sajaukts jautājumā par to, vai viņa vadība ir bijusi laba vai slikta viņa valstij. Kaut arī amerikāņi uz Kastro ir pārliecinoši negatīvi, attieksme daudzās Latīņamerikas valstīs ir daudz labvēlīgāka ilggadējam Kubas līderim. Piemēram, Pew globālās attieksmes pētījumā 2007. gada pavasarī tika konstatēts, ka daudzveidība Bolīvijā (42%), Brazīlijā (39%), Argentīnā (39%) un Peru (38%) domā, ka Castro ir pozitīvi ietekmējis viņa valsts.
Kanādā pozitīvs viedoklis ir arī pret Kastro, 44% apgalvo, ka viņa vadība ir bijusi laba Kubai, kas ir vislielākais procents starp deviņām aptaujātajām valstīm par Kastro. Tomēr pat tur viedokļi ir pretrunīgi, 36% apgalvo, ka viņš ir bijis slikts savai valstij.
Attēls
Kastro kritika Latīņamerikā ir visintensīvākā Meksikā (61% negatīva, salīdzinot ar 17% pozitīva) un Venecuēlā (55% negatīva, salīdzinot ar 26% pozitīva), kur nepārprotama vairākuma pārstāvji uzskata, ka viņa vadība kaitē viņa valstij. Čīle ir vienīgā cita valsts Latīņamerikā, kur viedokļu bilance ir vairāk negatīva (46%) nekā pozitīva (23%).
Kamēr Venecuēlas prezidents Hugo Čavess, bijušā Kubas prezidenta sabiedrotais, Pew aptaujas laikā saglabāja vairāk nekā puses savu cilvēku uzticību, pat tiem, kas atbalsta Čavesu, ir atšķirīgs viedoklis par Kubas līderi. Tikai 43% Čavesa atbalstītāju apgalvo, ka Kastro Kubai ir bijis labs, savukārt 30% - slikti.
Labi pirms Kastro šonedēļ (19. februārī) atkāpās no prezidenta amata, bija zināms, ka viņš cieš no smagas slimības. Pēc tam, kad viņam tika veikta ārkārtas vēdera operācija, 2006. gada jūlijā Kastro uz laiku nodeva varu brālim Raulam Kastro un dažiem jaunākiem ministru kabineta ministriem. Saskaņā ar New York Times datiem daudzi kubieši jau sen ir pieņēmuši faktu, ka viņš nekad nespēs pilnībā atgriezties pie varas.1
Ņemot vērā Kastro veselību, respondentiem uz 2007. gada aptauju tika vaicāts, vai apstākļi Kubā uzlabosies, pasliktināsies vai nemainīsies, kad Kastro nomirs. Tikai nedaudzi pauž viedokli, ka Kubai būtu sliktāk, taču nevienā valstī - arī Amerikā - vairākums nenorāda, ka valsts uzlabotos pēc Kastro aiziešanas. Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā un Čīlē - trīs valstīs, kurās ir ļoti negatīvs viedoklis par Kastro -, daudzi no četriem desmit (40%) apgalvo, ka Kubā lietas kļūs labākas, kad Kastro aizies prom. Gandrīz tikpat daudzi uzskata, ka Kastro nāve neko nemainīs (34% ASV un Čīlē, 28% Meksikā).
Visās deviņās šajā jautājumā aptaujātajās valstīs vairāk cilvēku apgalvo, ka Kubas apstākļi pēc Kastro uzlabosies, nekā saka, ka tie pasliktināsies, lai gan četrās valstīs (Kanādā, Argentīnā, Bolīvijā un Brazīlijā) daudzskaitlis pauž viedokli, ka Kastro nāve nemainīsies lietas daudz. Brazīlija ir pesimistiskākā valsts, un 24% apgalvo, ka Kubā pēc Kastrola nāves pasliktināsies apstākļi, taču tas joprojām bija mazāks nekā 26%, kas apgalvo, ka lietas tur uzlabosies. Tikai 9% amerikāņu apgalvo, ka Kubas apstākļi pēc Kastro nāves pasliktinātos, kas ir mazākais skaits no visām aptaujātajām valstīm.
